Reliģisko un filozofisko uzskatu salīdzinošā karte

Cilvēkcentrēts laikmets. Kāpēc šodien visi runā par jēgu, klātbūtni un līdzsvaru?

Mēs arvien biežāk sastopamies ar jēdzieniem kā apzinātība, enerģija, iemiesojums, apziņa, klātbūtne, dzīves jēga, plūsmas stāvoklis un līdzsvars. Šie termini ir kļuvuši par daļu no koučinga, personālvadības, līderības attīstības un labbūtības programmām. Taču – no kurienes tie patiesībā nāk? Ko šie jēdzieni nozīmēja to pirmsākumos? Un kā atšķirt patiesi vērtīgas pieejas no virspusējiem trendiem? 

Kurss “Garīguma labirinta navigācija: reliģisko un filozofisko uzskatu salīdzinošā karte” ir orientēšanās rīks — intelektuāla un konceptuāla karte, kas palīdz saprast, kā mūsdienu izaugsmes un labbūtības metodes ir saistītas ar senām domāšanas tradīcijām. Tā nav tikai izzinoša — tā ir konteksta apguve, kas ļauj jēdzieniem kā “apziņa” vai “klātbūtne” piešķirt dziļumu. Tā palīdz tās izvērtēt, interpretēt un izmantot jēgpilni, balstoties ne tikai sajūtās, bet arī izpratnē. 

Kāpēc šis kurss ir īpaši aktuāls tieši tagad? 

• Mūsdienās arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība pēc mentālās veselības, līdzsvara un iekšējas stabilitātes;
• Daudzi saskaras ar izdegšanu, jēgas trūkumu vai vēlmi pēc dziļākas perspektīvas;
• Spēja orientēties izaugsmes un labbūtības jēdzienu laukā kļūst par vērtīgu prasmi cilvēkcentrētā darbā. 

Kādas kompetences tu iegūsi pēc kursa veiksmīgas apgūšanas? 

Šis kurss piedāvā skaidru, objektīvu un vēsturiski pamatotu “karti” par nozīmīgākajām Austrumu un Rietumu filozofiskajām un garīgajām tradīcijām, balstītu budisma, stoicisma, jogas un kristīgās mistikas domāšanas sistēmās, un palīdz dalībniekiem:

• Izprast, kā veidojušies un attīstījušies jēdzieni un prakses, kas ietekmē mūsdienu personīgās izaugsmes un labbūtības kultūru;
• Salīdzināt un saprast tādus centrālos jēdzienus kā dvēsele, apziņa, gars, ķermenis – to atšķirības dažādās tradīcijās;
• Atpazīt, kā šīs idejas tiek pārnestas uz mūsdienu koučingu, psiholoģiju, uzņēmējdarbību un izglītību.

Ceļš pie šīm kompetencēm - prasmju karte 

• Garīgās domāšanas karte: Austrumu un Rietumu skatījumi uz realitāti un to salīdzinājums.
• Izziņas ceļi: racionalitāte, uztvere, mistika un izzinātāja daba dažādās tradīcijās.
• Ķermenis un pieredze: ķermeņa izpratne un ezotēriskās zināšanas Rietumos un Austrumos.
• Dzīves cikls un pārmaiņas: reinkarnācija, mūžība un prāta–ķermeņa transformācija.
• Sevis veidošana: prakses un pieejas no jogas līdz dzen, integrējot dažādas tradīcijas.

Vai šis kurss ir tev piemērots? 

Neatkarīgi no tā, vai vadi komandu, strādā ar cilvēkiem vai pats meklē dziļāku skaidrību, šīs zināšanas un kompetences palīdzēs tev iegūt konceptuālus instrumentus, lai ar pārliecību un kritisku domāšanu orientētos mūsdienu izaugsmes un jēgas diskursā. 

Kam šis kurss būs īpaši vērtīgs? 

• Komandu vadītājiem, kuri vēlas veidot atbalstošu un jēgpilnu komandas kultūru;
• Koučiem, pedagogiem, pasniedzējiem un mentoriem, kuri ikdienā strādā ar cilvēku attīstību;
• Profesionāļiem, kuri vēlas izprast jēdzienu izcelsmi, ko arvien biežāk sastopam mūsdienu izaugsmes vidē;
• Ikvienam, kurš vēlas skatīties uz pasauli ar dziļāku kultūras izpratni un intelektuālu skaidrību. 

Kursu vada

Kaspars Eihmanis, Dr.phil. (Džendži Universitāte, Taivāna) ir filozofs ar starptautisku pieredzi un padziļinātām zināšanām budistu filozofijas vēsturē un apziņas teorijā. Viņa akadēmiskās intereses aptver gan klasiskās, gan mūsdienu budisma domas attīstību, kā arī fenomenoloģijas, epistemoloģijas un budistu metafilosofijas savstarpējās saiknes. 

Ilgus gadus viņš vada Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļā ķīniešu valodu, vēsturi un filozofiju. 

Kopš 2023. gada, dzīvojot Taivānā, ir izveidojis tiešsaistes lekciju ciklu “Konfluences filozofijas seminārs”, kurā aplūkoti budisma, salīdzinošās filozofijas un mūsdienu domas krustpunkti. 

Papildus akadēmiskajam darbam Kaspars aktīvi darbojas publiskās filozofijas jomā, organizējot lekcijas un diskusijas, lai padarītu filozofisko domāšanu pieejamu arī ārpus universitāšu vides. Viņš veicina starpkultūru filozofisko apmaiņu, īpašu uzmanību veltot metodoloģiskiem jautājumiem, kas saistīti ar Rietumu un Austrumu domu tradīciju mijiedarbību.